13. Sep 2006 09:23 Aj nu takš palīdz kāds man neaizmigt! agrā salā nokrīt lapa viena, sarkana un cēla dubļu nav un skaidrs man nava kā var kaut kur doma stigt.
jaunuve no nama sienas raida aizdomīgus skatus šitāds aukstums un vēl viņa nezin mūsu ziemas dienas kailām krūtīm, basām kājām palaiž vaļā akmens matus.
dzejnieks nāk no ielas stūra bāra, ēstūža vai skapja tukšām kabatām un kladi dzīve atkal liekas sūra kā var rakstīt lielo dzeju kad ir kreisā kāja slapja. ir doma |