| |
[Apr. 30th, 2008|12:50 am] |
|
es esmu padevusies, un tajā ir kaut kas eiforisks. šobrīd ir tas brīdis, kad varbūt vēl varētu iejaukties, tas, kurā vēlāk iesaukties - labi, ka es toreiz apķēros vai arī - kāpēc gan man toreiz nepietika prāta, un tas tad nu ir šobrīd tas brīdis, un šoreiz nekā, es ij netaisos nekur jaukties. absurds līdz ceļiem un šļakstās dibenā. |
|
|
