| |
[Sep. 29th, 2011|07:09 pm] |
|
noslēdzot savu smocīto un kļūdaino šodienu, teikšu tā, ir ļoti interesanti, kā mums, piemēram, ir mākslinieki, nu, tur taisa darbus, rīko personālizstādes, komplektējas grupu skatēs, saņem recenzijas, balvas un zvaigzni zenītā vai tā. Abet bieži vien īstā dzīvojamā nauda tiek nopelnīta, darot pavisam citus darbus. Restaurējot, asistējot citiem ārtistiem vai ar kultūru saistītiem praktiķiem, pasniedzot amatus skolās, augstskolās, filmējot reklāmas, filmējot muzīkas klipus, izstrādājot grafiskos dizainus, vizuālās identitātes, dekoratīvos noformējumus, taisot scenogrāfiju, dažādus iekārtojumus etc. Latvijā un aiz robežām. Īstenībā būtu tik interesanta bilde, ja liktu kopā, kādā tad ir tā kopējā aina ar visu kopējo radošo potenciālu, ne tikai šīs atsevišķās 'gleznas' vai 'instlācijas'. Piemēram starpkaru periods ar Sutas darbnīcu u.c. un jauniem'n'veciem ārtistiem ražošanās ir visnotaļ interesanta tēma, nu, tur tēlnieka Burkarda Dzeņa telefōns VEFam, gleznotāju meti tekstīlijām, apgleznojumi servīzēm un servīzes pašas etc. Tiesa, tos var mierīgi pētīt, jo visi jau zem zemes; kaut kā šķiet, ka vēl dzīvajie, piemēram, Vilks studio puiši tik viegli neļautos līmēt kopā 'darbu' un 'mākslu'... lai gan ko var zināt... |
|
|
| Comments: |
redz bieži nav jau tadas kopainas, šitais mākslinieks glezno un paralēli naudu pelna ar vāžu apgleznošanu, parsvarā ir tādi pārskrējieni no viena knibucīša uz nākamo, no reklāmas filmēšanas uz ceptu vistu butaforiju utt. Visi dara visu un galu galā neko tieši.
tas tikai viņiem tā pašiem liekas, pēc tam nāk vēsturnieki un cel laukā a ļa, ooooo, ceptas vistas butofōrija, kāda tās estētika un nez, kas tam autōram dzīvē atgadījies, ka tieši šāda :D
aha, un mākslinieks uzzin par savas dvēseles neapjaustajām dzīlēm un ka viss nav tā kā izskatās :DDD | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}