| |
[Nov. 13th, 2013|05:02 pm] |
|
Tu glabā atmiņas par kaut ko sevišķu, kaut ko brīnišķīgu, nespēdams to ne īsti atcerēties, ne īsti izbaudīt, ne arī īsti saprast, kāpēc tas bijis tāds. Tu centies to atcerēties tikai tāpēc, lai skaidrāk sajustu izmisumu, lai sajustu nevis brīnumu, bet tā neesamību. |
|
|
