10/02 - 11/02/2014
Diena, kā pa horizontu perspektīvā uzzīmēta Saule. Patīkams dzestrums, kas ļauj slīdēt pa skotu pilsētas trotuāru, kā pa senām brīvības cīnītāju asarām. Ielas ieskautas aromātu mutulī, kas kairina nāsis. Saule cērt ceļus starp ēkām, un spraucas acīs caur arhitektu izjūtām un domu labirintiem. Kā atzīmēts kādā reliģijas anketā, pilsētu debesīs atzīmē katedrāles krusts. Pielavās dienas vidus, kur, savilcies piekrastes vējus, atbalss tunelis improvizē viļņus bongo skaņās.
Cits rīts - vējš neganti plosās, skalojot seju mākoņu sviedros un ļaujot pieņemt visu tā, kā ir. Katrs gadalaiks, katri laikapstākļi ir lieliski, apsējoši domas. Šobrīd esmu šajā teikumu istabā un arī reālā telpā – Skotijā, un arī izlasītā domās, gandrīz vai mūžībā. Iekšēji tāda brīvības pienākuma sajūta, aiz tās seko zemapziņā apraktas vēlmes, kuras ir jāizrok, lai augtu īstenība. Nepamet sajūta, ka nekad neesmu viens.
Šovakar jūra mani uzrunāja, apskāva, izšūpoja, spēlēja Dvēselē, aicināja. Silti līgoja kā ugunskurs krāsojošs klinšu robus. Kā dabas Mātes mīlestībai, es pieskāros jūrai..Nē, jūra aizskāra mani un ar vienu skatienu aizskaloja visas bailes un ilūziju maldugunis dzēsa. Ar sāļu ūdeni skārās rētām, bet tās nesūrstēja, tā ieskaloja Dvēselē Gaismu. Kas īsti ir sāpes, neveiksmes un spēks? ..es neko sev neatbildot, turpināju atkārtot lūgsnas, un ar visu savu trauslo būtību , stingri izspēlēt viļņus uz bongo.
..Tā, kā klusi sveču vakaru čuksti bez vārdiem, skan pasaules mīlestība, kā: "Esi sveicināts mājās, vienmēr, kad apmaldies, ieklausies vējā, ar acīm izrunā zvaigznes; seko Saulei un esi gaidīts vienmēr šajos mežos, likteņupēs un ceļmalās, starp klintīm un krastmalās, Tev vienmēr vieta būs. Tur, kur aizsākas ceļš uz mājām. Tur, kur aizsākas viss.” Dzelmes melodijas sarunās ar jūru kā enerģijas lādiņš mūžībai.
Diena, kā pa horizontu perspektīvā uzzīmēta Saule. Patīkams dzestrums, kas ļauj slīdēt pa skotu pilsētas trotuāru, kā pa senām brīvības cīnītāju asarām. Ielas ieskautas aromātu mutulī, kas kairina nāsis. Saule cērt ceļus starp ēkām, un spraucas acīs caur arhitektu izjūtām un domu labirintiem. Kā atzīmēts kādā reliģijas anketā, pilsētu debesīs atzīmē katedrāles krusts. Pielavās dienas vidus, kur, savilcies piekrastes vējus, atbalss tunelis improvizē viļņus bongo skaņās.
Cits rīts - vējš neganti plosās, skalojot seju mākoņu sviedros un ļaujot pieņemt visu tā, kā ir. Katrs gadalaiks, katri laikapstākļi ir lieliski, apsējoši domas. Šobrīd esmu šajā teikumu istabā un arī reālā telpā – Skotijā, un arī izlasītā domās, gandrīz vai mūžībā. Iekšēji tāda brīvības pienākuma sajūta, aiz tās seko zemapziņā apraktas vēlmes, kuras ir jāizrok, lai augtu īstenība. Nepamet sajūta, ka nekad neesmu viens.
Šovakar jūra mani uzrunāja, apskāva, izšūpoja, spēlēja Dvēselē, aicināja. Silti līgoja kā ugunskurs krāsojošs klinšu robus. Kā dabas Mātes mīlestībai, es pieskāros jūrai..Nē, jūra aizskāra mani un ar vienu skatienu aizskaloja visas bailes un ilūziju maldugunis dzēsa. Ar sāļu ūdeni skārās rētām, bet tās nesūrstēja, tā ieskaloja Dvēselē Gaismu. Kas īsti ir sāpes, neveiksmes un spēks? ..es neko sev neatbildot, turpināju atkārtot lūgsnas, un ar visu savu trauslo būtību , stingri izspēlēt viļņus uz bongo.
..Tā, kā klusi sveču vakaru čuksti bez vārdiem, skan pasaules mīlestība, kā: "Esi sveicināts mājās, vienmēr, kad apmaldies, ieklausies vējā, ar acīm izrunā zvaigznes; seko Saulei un esi gaidīts vienmēr šajos mežos, likteņupēs un ceļmalās, starp klintīm un krastmalās, Tev vienmēr vieta būs. Tur, kur aizsākas ceļš uz mājām. Tur, kur aizsākas viss.” Dzelmes melodijas sarunās ar jūru kā enerģijas lādiņš mūžībai.