lielais šoks
es neteikšu, ka ilze avotniece man ir draudzene, jo draudzenes vispār man besī, bet ilze avotniece ir kursabiedrene, ar kuru pavadu visvairāk laika, tātad viņa zina manu nostāju svarīgākajos pasaules jautājumos un nopietnākās aktualitātes manā dzīvē. viņa zina, ka man kabatā vienmēr ir kalašņikovs, ko vērst pret akadēmisko negodīgumu. un es tiešām apbrīnoju ilzes drosmi - šodien viņa piezvanīja un paprasīja, vai es nebūtu ar mieru par samaksu aiziet un uzrakstīt viņas latviešu valodas morfoloģijas eksāmenu (ja labi grib, esmu latviešu valodas morfoloģijas guru). man - akadēmiskā godīguma goda sardzei!!! saprotams, ilzei atteicu. kad apelēju pie savas sirdsapziņas, tas viņai nepielieca, un pareizi vien ir, jo apelēt var tikai apele. mazliet saprotošāka viņa palika, kad sacīju, ka es taču pēc tam nekad nevarētu paskatīties acīs jānim strodam, un tas nekas, ka starpā būtu divas brilles (manas un stroda, dubults neplīst). ilzei vajadzētu dzert vairāk. vai arī man, nevar saprast