Svētdienas Sarunas - stāsts.

Iedzersim kaut ko stiprāku par tēju!
Uz kafijas tasi lietainā svētdienas vakarā nāksi?

Lielpilsētas centra ceturtā stāva dzīvoklī uz zemes palodzes raudzīdamies, kā aukstais lietu sistas pret logu, it kā vēledamies ielauzties siltumā, rokas sildot pie lielas, smaržīgas kafijas krūzes, klusumā sēdēja divi cilvēki. Pasaules iedzīvotāki. Viņu izskats, vecāku dotais vārds, ticība vai nodzīvotais laiks bija tik mazsvarīgs, ka to pat nav vērts pieminēt. Šajā brīdī izcēlās viņu domas. Tās skaļi šaudījās prāta neizdibināmajos labirintos. Visa pilsēta gūlās pie kājām. Tomēr atbildes sajūtas bija atšķirīgas. Pa kreisi sēdētājam šķita, ka kļūst arvien vientuļāks, it kā lifts būtu to nogādājis tumšā pagrabā, turpretī otrs savās domās pakāpās vēl pāris stāvus augstā, jau stāvēdams uz slaidākā skursteņa malas. Bet viņam ar to nepietika, kamēr pa kreisi sēdētājam bija par daudz.