Vēl vakar vakarā pie spoguļa man likās, ka būt visskaistākā pasaulē, bet jau šorīt izskatos pēc kanalizācijā gulējušas žurkas - tāds rīta stāvoklis. Tā es pie spoguļa vēroju sevi un galvā pāršķirstīju savu biogrāfiju, vispirms savu savā skatījumā un tad skatījumā no malas...bija jautri, bet secinājums...varēja vairāk, vēl vairāk un vēl...Tas viss kaukā nenoteikti kautkā dzīvoju bez mērķa un domām par nākotni, tā pavirši un nepiesaistīti, ak dies, ka tik man neuzkrauj kādu atbildību.
Me būt abižots, jo daži labi, nesauksim viņus vārdā bija Rīgā, bet ziņu nedeva, so..varu secināt par to, cik nesvarīga me būt tiem...sāk likties, ka ir tie daži cilvēki ~5,kuriem no manis neko nevajag, diemžēl pārējiem kautko gribās vai es tikai draugu pulka vairošanai + protams ir arī tādi, kuri brīvprātīgi ar mani laiku pavadītu, tikai ir traucējošie apstākļi..nu ja, kaukā tā!
Rītdienas paredzēta Salacgrīva nemaz tik spīdoša vairs nešķiet...vēl viens bēdīgs faktors!

Statuss:: Sakaini
Troksnis:: Sanatorium "Trone of the undead"