trīsimt saulstaros
gaismai griežoties
Sešos atvaros
Tie iesūc to galdu
un skalpeli, un Valdi
To kurš uz galda
Par kuru valdīja
Militāristi lūr
ar lielām acīm
Jūt ka viņi arī
viegli var iesūkt
viņi bēg un bēg
Bēg un saraujās
Iesūcot atvarā
viss apkārt saraujās
Viņi sarukusi
drēbes par lielu
tāpēc atvars iesūc
ar visām drēbēm
Drēbē, kas lielas
arī kabatas lielas
un tur daudz mantas
svešas no ielas
Gaisma to negriv
atvars spļauj ārā
un arī izpļauj ārā
un izpļauj arī valdi
Jo tur par maz vietas
Pat ja viss sarūk
iekš to vripuļ nav rūmes
tajā virpulī nav rūmes
Tāpēc atvars izpļauj
visu, ko sūcis
visu savās vietās
precīzi iespļauj
un gaisma pazūd
un viss, kā bijis
Militārists vēl sarucis
bet gaismai vienalga
Valdis ir vietā
un skalpels arī
Miltārists to zin
un valdis arī!