Centrāltirgū pirms manis visādus zaļumus un diļļu pušķīti pērk kāds vīrietis.
Viņš: Vai varētu nogriezt saknes?
Viņa: Nē, man nozaga nazi.
Viņš: Varbūt var aizņemties no kaimiņiem?
Viņa (paskatās uz kaimiņiem): Nē. Jūs baidāties no liekā svara? (ar to domājot, ka dilles ar saknēm sver vairāk)
Viņš: Nē. Liekais svars man ir pašam.
Viņa: Ja? Un cik tad jums ir? (novērtē) Nē, jums viss ir kārtībā.
Viņš: ...
Viņa (izdod atlikumu): Lūdzu, te būs.
Viņš: Paldies.
Viņa: Pagaidiet. Jūs man iedevāt piecus. Aizskatījos uz jums un izdevu kā no desmit. (savāc lieko atlikumu no vīrieša plaukstas)
Es: Man lūdzu dilles, rukolu un baziliku.
Viņa: Ir vēl kinza.
Es: Šoreiz nē.
Viņa (neatkārto iepriekšējo kļūdu): Divi četrdesmit.