Tātad.
Atkal. Nu besī jau, goda vārds.
Īsumā – kolēģim darbā bija dzimšanas diena. Aizrāvāmies. Viss jau bija jauki līdz brīdim, kad mani izlaida Siguldā. Pilnīgā pālī.
Bet stulbākais jau bija pa ceļam uz Siguldu. Es pat neatceros (loģiski, ka neatceros), kā tur kaut kas tāds sākās. Bet nu vāks.
Debīli ir arī tas, ka es neatercos, vai man kkas bija arī ar pašu gaviļnieku :D Ļoti iespējams, ka jā, jo, kā viņš man šodien rakstīja, es viņam neesot ļāvusi iet prom :D OMG.
Bļāviens. Un tagad viņš grib ar mani rīt braukt uz Siguldu. Cerams, ka viņš nav kko sadomājies. Labi, ar viņu es tikšu galā. Bet kā lai tā maigāk pasaka O. sorry? Lūk, tas ir stulbi. Čalis laikam tagad baigi sacerējies. Sviests.
Nu jā, un vakara noslēgums pie Madžas, ai, tur jau viss normaļna, bija jau tāda koma, ka viss bija vienalga :D
Un es biju sūtījusi sms, tikai neatceros, kam originally tā bija adresēta :D Bet sanāca aizsūtīt diviem cilvēkiem, pilnīgā bezsakarā. Šodien jau uzrakstīju K. un atvainojos. Vispār viņam šodien bija jābūt kāzās, 100%, ka tā sms atnāca tieši kkādā nepiemērotā brīdī :D
Kkā viņš īstenībā pēc pagājušā weekenda mani ignorē, bet, kā jau es noskaidroju (nebiju iedomīga un pati piezvanīju), daudz darbi sakrājušies.
Nu tāds īss izklāsts. Un tas viss par vienu vakaru. Šausmas. Pietiek dzert un darīt muļķības.
P.S. I miss you! Un fakts, ka tu atnāc un pat nepienāc, lai sasveicinātos, sāp. Teicu, ka jau esmu aizmirsusi, bet tā ir melošana gan sev, gan citiem. Tādas jūtas tik ātri nepazūd. Bet tā ir vieglāk. Viss beidzās vēl nesācies.
P.P.S. Es braukšu uz Positivus!!!!! AAAA, happy!! :)