le petit cochon - Dņevņik [entries|archive|friends|userinfo]
piziks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Dņevņik [Apr. 6th, 2008|10:40 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[mood |lielliski]
[music |Teļļuks ar reklāmu]

Mana skriešanas slimība.

2.dien notika tā, kā aprakstīts divus pūtienus atpakaļ, proti, braucu trambulī ar maisiņu (kurās iekšā trenūzenes) pie Madaras uz Mezīti, un noskrējām 35 minūtes.
3.dien Madara aizbrauca pie mammas uz brīvpusdienām, tātad nācās skriet ar Elzu, kura aizgāja divreiz tālāk nekā patiesībā ir mana māja, un pēc visiem čēpē un peripētijām sanāca skriet pa tumsu kapos  (kas bija pozitīvs moments tādā ziņā, ka neviens neievēroja mūsu nošļurkušās ļegučkas).
4.dien Madara bija back in the game, un mēs atkal laidām vaļā Mezītī, tikai konkrēti vairs nespējām pavilkt, tāpēc pēc 500 metriem taisījām lielo staigāšanu, kas patiesībā arī ir labi.
5.dien atkal Mezītī uzdarbojāmies, skrienot garām mājām un kārtējo reizi prātuļojot, kur visi Latvijas nabagi atrod skanošo, lai uzceltu tādas pilis.
6.dien es atpūtos, jo Madara aizbrauca slēpot un ne tikai uz Itāliju, turklāt es diezko nespēju pakustēt.
7.dien, proti, šodien, bija mana progresa diena - sapratusi, ka ņefig atkal neviens negrib ar mani īstenot veselīgu dzīvesveidu (cik tur pietrūka, lai zvanītu cilvēkiem, kurus knapi pazīstu, bet kas dzīvo manā rajonā), es saņēmos un izskrēju ārā viena kā miets - nošļukušās, netīrās ūziņās. Tā es aizskrēju līdz Ilvai, kura savā jaunajā apartamentā bija ierīkojusi ūķi un ar draugiem dzēra, izdzēru vienu aliņu, lai viņi domātu, ka es esmu nāvīgi stilīga un vispār lieliska, un turpināju skriet apkārt kvartālam. Beigās man pat piebiedrojās kāds onka vilnas trenūzenēs, kurš bija sajūsmā par manu skriešanu un teicās esam vecs sporta skolotājs. Bet tā kā onka pēc pirmajiem soļiem paklupa visticamāk no alkohola daudzuma asinīs, viņš nolēma aiziet ar godu un paspieda manu sasvīdušo plaukstu un noteica: "Turpiniet, turpiniet!".

Tā nu tas turpinās - gaidiet turpinājumu šai miega pasaciņai, kas man pašai sķiet interesanta tikai tāpēc, ka liek man domāt par skriešanu un to, kā es skriešu rīt, parīt, aizparīt un arī kapā, he, he!
linkpost comment