Pirmā.
Kāpēc???? :( Kāpēc vienmēr jāaiziet labākajiem cilvēkiem? :( Man tik žēl, ka G. vairs nestrādās ar mums, tas ir vislielākais pārdzīvojums darbā līdz šim. Vakar bija tāda mini atvadu ballīte. Uzdāvinājām krūzīti ar diviem mini balzāmiņiem :D Un uzlīmējām savus iniciāļus. Tas atmiņai. Es ceru, ka viņš neaizmirsīs mūs. Mani. Es viņu noteikti ne. Sabučoju, beigās arī samīļoju. Godīgi, es tajā mini ballītē TĀ piedzēros, drausmas. Bļe, būtu es dzirdējusi, ka briest turpinājums pie viņa, nebūtu laidusies prom, bet es jau tāpat neko nevarētu. Pālis u.c.
Otrā.
Nu, es nezinu. Forši tusējām vakara turpinājumā. Es, K. un viņa meita! :D OMG. Nē, nu tā jau jauks bērns. Bijām bērnu laukumā, skrējām. Viss jau būtu labi, ja es nebūtu bijusi gandrīz vafelē :D Nē, es biju. Nopietni. Un, vai tas bija mūsu pirmais īstais skūpsts? Varētu jau būt, ka es nosapņoju. Man jau liekas, ka nē. Man nav tās sajūtas, tās īstās, tās ar taureņiem vēderā, tās, kad sitas sirds, tās, kas ar G. Tad jau redzēs.

P.S. That awkward moment when you meet his ex.