|
|
|
Oktobris 2., 2005
13:35
visu vasaru turēju aizkarus aizvērtus, pārāk gaišs pie manis bija. tagad rudens, tagad aizkari atvērti, pat naktī. man patīk pamosties miglainā rītā un skatīties pa logu, gultā vēl guļot, kā migla gluži kā zvaigznes krīt uz bruģakmeņiem. migla iekrīt arī matos un acīs. tāpēc es rudenī staigāju tāda, ar miglainām acīm. kā samīlējusies. un nedaudz mitriem matiem. druskiņ arī staroju varbūt (dažreiz), vasaras gaišums no manis vēl nav pazudis.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
