Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu ,divām un bez liekām ziņām...
Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam,līdz šim mēs no tā bēgām,bēgām...




laikam te vairaak nekas nau jaasaka...izlasiet to veelreiz un veelreiz un veelreiz...


es nezinu, ko veelos, NEZINU, un tas mani shobriid visvairaak tracina aaraa... apnicis ciiniities par to, ko iespeejams veelos...nez, liekas, ka shiis attieciibas (ja izlemsim kjuut par mees) nesiis sevii daudz laimes un prieka, bet reizee arii tikpat daudc saapes... vai tas ir to veerts? vai buus liidzsvars... ceru, ka jaa... tieshaam ceru, ka jaa.......