Materiālās vērtības mūsdienās ir spēcīgākas nekā jebkad agrāk. Mūs vilina šķietamu vajadzību un krāsainu reklāmu pasaulē, liekot ģērbties, uzvesties, domāt, vairāk vai mazāk, vienādi. Viena mode. Viens likums visiem un visam pāri: TEV JĀPELNA VAIRĀK! Tev jāstrādā un jāpelna vairāk, lai varētu nopirkt lietas, mantas, sīkumus, īpašumus, dzīvniekus, ekstras, privilēģijas utt. Cilvēka prātu un uzmanību novērš no svarīgām lietām, no kritiskas domāšanas, no brīvā laika, no komunikācijas iespējām ar līdzīgi domājošiem- ar dzīvi un pie varas esošo darbību neapmierinātajiem. Mūsu sabiedrība ir dziļi līdz ausīm materiālismā, naudas kārē un mantrausībā tik tālu, ka aktuālākās tēmas ir kāda jaunā telefona modeļa iegāde, lai gan "vecais" ir gadu vai divus vecs utml. Šajā mirklī zūd jekāda iespēja netikai kritiski domāt, bet arī kritiskas domāšanas rezultātā izraisītai rīcībai. Mēs dzīvi mēram naudā. Vai tiešām dzīves kvalitāti var izteikt naudā? Cik prātīgi tas ir? Vai varbūt, tomēr izteiksmes līdzeklis šajā dzīves kvalitātes mērijumā ir cilvēka spēja piepildīt sevi, kā morālu un domājošu būtni? Mēs esam naudas šķietamības varā. Naudas šķietamībā tāpēc, ka mēs jau naudai piešķiram lielāku vērtību un lietām nekā savām ģimenēm un līdz cilvēkiem. Cilvēki strāda, gatavi strādāt garās stundas, lai nodrošinātu ģimeni tāpēc, ka nauda ir svarīgāka. Mēs saistam izdzīvošanu mūsdienās tikai ar naudu. Vairāk naudas, bagātības utt. Protams, nekas jauns tas nav, bet pats atzinums, ka pat caur statistikas rādītājiem dažādās dzīves jomās vīd cauri alkas pēc naudas un nekādu ideālu. Diemžēl tas situāciju padara vēl sarežģītāku līdz ar to vēl saprotamāku pilnmēness murgu iespaidā radītā "jauno nāves gēku" iekļautā sadaļa bagātība.
|