| iztēlojies.. |
[Dec. 18th, 2008|05:54 pm] |
..kāda sajūta, kad miljoniem kaktusu krīt no debesīm, un to asumi caurdur tavas smadzenes.. desmitiem peļu skrubina tavu miesu, tu jūti mistisku virvi aptveram tavu kaklu.. tev pašam skaidrs, kas atliek.. jābrēc pēc palīdzīgas rokas, kura spējīga visu nejauko nokratīt nost, tevi atkal savest kārtībā.. taču ko tu iesāktu.. ja visi šie notikumu nenotiktu pa īstam, bet vien morāli..?? tad palīdzīgas fiziskās rokas būs bezspēcīgas.. pēc kā nu kliegt?
:)) mana lielākā vēlēšanās ir, kaut mēs viens otru nemūžam nepazaudētu un paliktu līdzās..
(ieraksts, kas attiecināts tikai uz vienu konkrētu personu..) |
| |
