Sākumā - neliels ieskats vēsturē. Šī te filma, pirms iznāca, tika diezgan aktīvi reklamēta (ne pie mums). Treileris bija daudzsološs - ģimene ierodas uz Vecu, Pamestu Māju, protams, apmesties uz dzīvi. Tad seko BAISA mūzika, aktieri staigā, fonā skan kaut kāds ierastais teglains "Old House keeps it's Secrets!" vai kas tamlīdzīgs. Tad visi skrēja, kliedza utt. Skaidra lieta - kārtējā filma par apsēsto māju. Un, kad radās tāda iespēja, filma tika nekrietni nopiratizēta no pasaules lielākās miskastes - interneta, un mana datora cieto disku. Kur tad arī nostāvēja kādus mēnešus astoņus.
Joks ir tāds, ka, lai arī man nežēlīgi patīk šausmenes par zombijiem, vilkačiem, vampīriem, mutantiem, manjakiem un tamlīdzīgiem, ne pārāk lielā cieņā man ir šausmenes par visādiem pārdabiskajiem rēgiem. Varbūt tas saistās ar to, ka zombijam vienmēr vari droši izšķaidīt smadzenes ar šotganu, bet rēgam - nē, varbūt arī ar kaut ko citu, bet tā nu tas ir. Tomēr nesen bioloģiskais pulkstenis nosita "It Is Time!" (kas īstenībā nozīmē "Laiks atbrīvoties no filmu gigabaitiem uz HDD tās noskatoties"), un, lai arī noskaņots biju vareni skeptiski, droši dubultklikšķināju uz šortkata "mplayer2.exe"
Filmas sākumā mēs redzam kārtīgu amerikāņu vidusslāņa ģimeni - Vīrs (Deniss Kveids), Sieva (Šerona Stouna), 2 bērni (nezināmi aktieri). Dzīvo viņi Ņujorkā, kur, kā zināms, visus rēgus aizbiedē Spaidermens ar komandu. Domāju - tūlīt kaut kas notiks. Un notiek arī - bērnus uz skolu ved tēvs, un ne pa velti. Sīkais skrien pāri ielai un BLAM! - domāju, tā - tūlīt viņi aiz nelaimes pārcelsies uz to pašu Veco, Pamesto Māju. Bet nekā, sīkais dzīvs un vesels, tikai mazliet galvu atsitis - vot negaidīts sižeta pavērsiens! Bet ģimene tomēr nolemj pārcelties dzīvot kādā mierīgākā vietā, tālāk no nelaimes.
Izmeklējušies pa visu pagastu, viņi tomēr nonāk līdz treilerī redzētajai mājai. Māja, kura tā arī saucas - "Cold Creek Manor" - izskatās tā, ka uzreiz iedomājies tās visas briesmu lietas, kuras tur notikušas. 3 stāvi, logi kā melnie caurumi, pat tornītis ir. Bet bērniem patīk, un ģimene tūliņ pat ievācas. Šajā brīdī iespiedos krēslā un nodomāju - nu, tūlīt mājas vecie iemītnieki (rēgi) līdīs ārā, bet nekā, vēl ne. Ģimene, nopirkusi valdījumus, sāk tos apskatīt. Māja izskatās tā, it kā vecie īrnieki būtu izgājuši uzpīpot - nekas nav aiztikts, nekas nav novākts, trauki uz galdiem, veļa izkārta. Bet tas taču ir normāli, ne? Deniss Kveids uzreiz ķeras klāt pie atstāto mantu rūpīgas izpētes - viņa hobijs taču ir dokumentālistika. Nodomāju, ka nu tagad toč rēgi līdīs ārē - "Stāv rakstīts: nerušini pagātni", un filma arī iet jau labu laiku. Bet atkal nekā. Toties nepaiet ilgs laiks, kā mājā nez kādā veidā ielien vareni aizdomīgs vecis - Stīvens Dorfs. Tipo, vecais īpašnieks, ienāca apraudzīties. "Kur biji?" -"Cietumā, par noziegumu, kuru nebiju izdarījis blablabla" -"A kur ģimene?" -"Aizbrauca nezināmā virzienā". Deniss, ļauna nedomādams, vēl pat iedo Dorfam darbu. A nevajadzēja! Dorfss reti kad tēlo labos, un arī šoreiz nebija izņēmums - no viņa jau pa gabalu nāca aizdomīga smaka, un tas pat nav spolilers, to var saprast, tikai viņu ieraugot. Nu tad ģimene it kā pamazām iejūtas, Deniss pēta iepriekšējās ģimenes arhīvus, bet Dorfs ar katru dienu paliek aizdomīgāks un aizdomīgāks. Viss norāda uz to, ka ģimenes galvai vajadzētu tā kā mest pie malas savu pētniecisko darbu, bet ne tāds ir mūsu Deniss - noskaidros patiesību neskatoties ne uz ko. Un vairs nav aiz kalniem tā diena, kad atklāsies, ka vecā ģimene, izrādās, nekur nav aizbraukusi (principā ir, bet ne pārāk tālu - metrus tā 20 no mājas), un ko Dorfs dara ar okšķeriem...
Laika gaitā kaut kā pavisam aizmirsās, ka filmai it kā vajadzēja būt par rēgiem, no kuriem tur nav ne smakas. Filma ir nevis mistiskais (kā tiek pasniegta), bet gan visīstākais psiholoģiskais trilleris, varbūt ne pārāk oriģināls, bet, manuprāt, pietiekoši saistošs. Lai arī kritiķi viņu iemīcīja līdz ausīm zemē, filmai tiešām piemīt viena īpašība, kura bieži nepiemit pat Academy Awarded filmām - viņu ir interesanti skatīties, no sākuma līdz beigām. Bez tā, filma skaidri parāda, kādas lomas vislabāk padodas Denisam Kveidam. Viņam ir jātēlo tipiskas amerikāņu vidusmēra gimenes (tā, kā šo jēdzienu uztver paši amerikāņi, nevis pārējā pasaule) - labs darbs, sieva, divi bērni, suns, savrupmāja - tēvs. Tāds, kurš it kā ir mierīgs, nosvērts, mīlošs - bet, ja vajag, ar draudiem saviem tuvākajiem izrēķināsies, pat aci nepamirkšķinot. Tikmēr, kāmēr Kveids pieturēsies pie šī amplua, viss viņam būs štokos. Otrais trumpis - Dorfs, kurš, lai arī līdz Dīkona Frosta līmenim netiek, arī parāda sevi tikai no labākās (īstenībā - sliktākās =) puses, ļaundaris kā nākas. Pārējie tu maz ko ietekmē, piemēram Džuljetas Lūisas (Juliette Lewis) varone vispār varēja nebūt - neko nemaina, bet Šerona stīva it kā būtu ar savu Kaķsievietē ražoto brīnumkrēmu ieziedusies. Sarežisēja to visu diezgan pazīstams neatkarīgā kino režisors Maiks Figgiss (Leaving Las Vegas, Hotel), kurš gan sev neraksturīgi pieķēries diezgan liela budžeta projektam. Bet nu, izdarīja to samerā veiksmīgi.
Kopumā, kā "ģimenes trilleris" (piemēram kā "Cape Fear", tikai, protams, stipri vājāks) tā neko, pat vairāk nekā skatāms. Viegli ietekmējamām jaunkundzēm - it īpaši, pabaidīties būs kur. Bet nu, uz treilera gan neuzķeraties - rēgu tur nav :)