superego refleksijas

Kad meitenes sapņus iznīcina
Tik ciniski, rupji, brutāli -
Raupjām, spalvainām rokām
Izrauj gaišo dvēseli,
Un iesloga kailu tumsas lokā.

Kad sabradā viņas cerības
Kā pērno zāli pļavā,
Un padara mirdzošās acis aklas,
Laiks apstājas
Un pulkstenis skaita mirušās sekundes..

Es nevaru noturēt acis vaļā,
Kad notiek tas.
Tik ļoti sāp plaksti,
Tik smagas asaras!

Es nevaru noturēt acis vaļā
Es arī gribu tās klapes,
Ko sabiedrība uz savām klāj,
Lai nebūtu jāapstājas, jājūt un jādomā!

Kad meitenes sapņus iznīcina,
Es gribu salauzt tās raupjās rokas
Un sadedzināt!
Es gribu viņu glābt, pasargāt
No sapņu iznīcības!

Es nevaru noturēt acis vaļā!
Es nevaru, nevaru tā!
Tā sāp!