Baumu birojs ir nostrādājis, nu jau pilnīgā nopietnībā ļaudis manā ciemā no mutes mutē nodod informāciju, ka es drīz iestūrēšu laulības ostā. Vispār jau ņeožidala, tas bija taču tāds nevainīgs joks. Bet vai tad nav patīkami, ka par tevi vien visi runā?

Bet man teica, ka viņai taču nav neviena nopietna puiša, ar ko tad viņa diez precēsies?
Jā, noteikti ka mātes cerībās, vai tad nu savādāk tik ātri steigtos.
Nē, nē, es zinu, ka bija gan viņai kaut kādas nopietnas attiecības.
Galu galā, gan jau drīzumā redzēsim viņas izredzēto.

Uzjautrinoši, tik tiešām uzjautrinoši :) Tagad tik vien jāsāk gaidīt, kad šī ziņa nonāks līdz manai mammai. Es ceru, ka viņa sāks smieties. Reiz jau viņa smējās, kad viņas kolēģe raudoša atnāca un stāstīja, ka ciemā runājot, ka mana māsa tagad kļuvusi par vientuļo māti, pametusi mācības un savu bērnu slēpj no sabiedrības acīm, jo tas ir kauna ceļā ieņemts.

Tā sabiedrība ir perversa!