Pilota memuāri.

Dzēlīgi.

Dzēlīgi.

[info]almighty_j
29.1.07 17:47
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā. Tas jau kļūst nopietni. No atkarīgiem un neatkarīgiem avotiem (t.i. ne no viena vien cilvēka) ir nācies dzirdēt, ka manas piezīmes aizvien biežāk kļūst sarkastiskas, ciniskas, reizēm pat aizskarošas un uztveramas personiski.

Jā. Apzinos. Reizēm pat mēģinu piedomāt. Labi. Bet par ko man priecāties, par ko būt laimīgam un allaž labā noskaņojumā? Šādi mirkļi ir īsi un reti. Visā pārējā laikā kā ūdeņi ir pilni ar Otrā pasaules kara mīnām - pieduries un atrausies ne pa jokam. Tiklīdz notiek izvēle par labu alternatīvai, ļaudis uzreiz parausta uzaci un uzdod kaut kādus jautājumus. Iespējams, pavisam nevainīgus, taču pacietības krājumi izsīkst straujāk nekā viņu neremdināmā ziņkāre. Reizēm motīvi rodami slēgtajā daļā un tos es nevēlos paskaidrot, ja vien mani īpaši neizved.

Piemērus es neminēšu. Tas jau būtu šauts pār strīpu.
  • Mūzika: Vivo - Atmiņas
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]lidot
    8.2.07 17:18
    cilvēkiem vienkārši ir sevis žēl, dzirdot to, ko viņi negrib dzirdēt. varbūt viņi sāk baidīties no Tevis. vai baidās, ka kļūsti pārāk grūti manipulējams.

    no kurienes Tev tās mīnas vairojas?? daloties, vai? :o

    • [info]almighty_j
      9.2.07 01:20
      Žēl? Par ko, no kā, kapēc? Viņi paši tās [mīnas] atnes. No sīkumiem, tiem nelāgi kombinējoties, var rasties lielas, nopietnas un varenas nepatikšanas. Reizēm esmu tik nejauks pats pret sevi un kaut ko pats sakombinēju. Netīšām, negribot (goda vārds!).

      It's a sad, sad situation.

      • [info]lidot
        13.2.07 11:29
        tur jau tas joks.. sev piedot ir visvieglāk. un aizmirst arī. tāpēc jau arī neredz iemeslu Tavām dusmām un „ļaunumam”, kas vienkārši ir pašu rīcības sekas. viss labais tiek uztverts par pašsaprotamu un tad, kad tam apnīk būt nenovērtētam, tas piepeši sāk dzelt (kaut vai tikai intereses pēc- lai paskatītos, kāda būs reakcija), kā rezultātā apkārtējos iestājas taisnīgs un vispārējs sašutums- kā tā drīkst?!
        nu i nafig cūkām pērles kaisīt....
        arī man ne reizi vien ir nācies dzirdēt par to, cik dzēlīga un skeptiska esmu kļuvusi- ne tāda „kā agrāk”.

        • [info]almighty_j
          13.2.07 12:49
          Pierod pie visa. Nu, ne gluži pie visa, bet konkrēta stāvokļa, pie konkrētas izturēšanās. Ziepes sakās mirklī, kad tā izmainās it kā 'ne no kā'. Noslēpums ir tāds, ka tas varbūt nemaz nav indivīda 'pamatstāvoklis', bet gan stipri ievilcies 'pagaidu variants'.

          Kā zināms, visilgāk noturas tieši pēc principa 'eh, tas tā - pagaidām' radītais.. :)
Powered by Sviesta Ciba