Tas bija kaut kas fantastisks! Ea kaut ko tādu redzējusi, dzirdējusi, sajutusi vēl nebiju !!! Braucot mājās es ilgi domāju, ko man rakstīt par šo izrādi, par monologu, par mūziku apkārt un cilvēkiem sev blakus gan tuvumā, gan tālumā, par vietu, kur tas viss notika, par atmosfēru , par jasmīnu tēju. Par visu.
Un man nav ko teikt. Tas vabūt tāpēc, ka viss tas vēl manī un nav apstrādats. Un varbūt, lai tā arī paliek. Vismaz pārlasot ierakstu, atcerēšos ka esmu tur bijusi un to redzot sajutusi.
^_____^