kājas kreisajā celī man ir iemeties artrīts
un seja tā kā nedaudz uzbliedusi šodien
es matus vakar laikam izmazgāju ar dūmu šampūnu

un tās ir nāves bailes, kas tevī mostas, kad puspiecos no rīta tev zvana pie durvīm. kad uztrūksties augšā un drebulī dodies lūrēt pa mazo durvju caurumiņu. piedod, ceru, ka tu negribēsi iet dušā, man tur pilns ar slapjām drēbēm, vilnas zeķēm un netīrām džinsām. un tie trauki, zini, man nebija spēka vakar pacelt savas rokas, pat tukšu krūzīti turot, trīcēja rokas.

vēl pusotra stunda miega, vismaz. turpinām traukties iekšā krasta zaros.