ejiet dirst
manī ir sakrājušas daudz sāpes. dažas no tām ir jānodod sviesta cibā sapluinīšanai. mana pirmā šīs dienas sāpe ir par visādiem sviestenes hēgeļiem, kas raksta, ka viņi pamodušies skaistā vidzemes rītā un sapratuši, ka dzīve ir tas, kas tagad notiek, tikai mēs visi esam pārāk aizņemti, lai uz mirkli sadotos rokā un cauri putekļiem un drazām, kas sakrājušies uz mūsu (ar sliktu parfimēriju koptajiem) ķermeņiem, sajustu viens otra sirdspukstus. tas ir debili tados gadījumos, ja Tevi sauc, piemēram, dace vai artis (senāk) un Tu īstenībā gribi rakstīt par to, ka tikko nopisies un domā mazliet iedzert. normāls džeks ir toms stroža, kurš raksta, ka šodien dzer, rīt dzers, parīt dirsīs un klausīsies jethro tull (jo tā arī ir).

otra šīs dienas sāpe ir tā, ka fever ray albums taču ir pilnīga grabaža.

un jonasu piefrendošu atpakaļ tad, kad man bus pārliecība par to, ka viņš neliks savā žurnālā tik neglītas bildes. man taču ir estētiskās jūtas!