Pārvērtību · mājvieta


nja

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Viss, par ko es ik pa laikam mēdzu cepties, pēkšņi vienā mirklī zaudējis savu šķietamo nozīmību.
Divi trūcīgi vecīši, nabadzības dēļ kārtīgi neuzturēta veca koka māja, novembra nakts un ugunsgrēks.
Nē, ne tik ļauni, kā varbūt fantāzija uzbur.
Tā kā ceļš uz durvīm bija nogriezts, tad izkāpa pa logu. Izdega kurtuve un koridors, mājā tagad nav elektrības, nav apkures, toties ir caurumi griestos, caur kuriem var aplūkot jumta šīferi un romantika pie svecēm. Un kodīga dūmu smaka, ar kuru neglābjami piesūcies pilnīgi viss.
Lieki teikt, ka tie pāris simti latu, kas vajadzīgi, lai atkal tiktu pie elektrības, viņiem ir kā miljons.
Ja ne suns, kas savās bailēs metās viņus modināt, tad es vienā naktī būtu pazaudējusi abus vecākus.
Ko es? Es- kredītņēmējs parastais, ar saistībām līdz mūža galam un hronisku "arī šogad zābakiem nesanāks" sindromu.
Izmaiņas ir: nopirkt baudāmu vīnu veikalā man roka vairs neceļas. Labāk vecākiem vilnas zeķes.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry