Vai kāds ir laimīgs?
Šķietami apmierinātajiem un no malas apskaužamajiem ir tādas pašaas problēmas un laimīgie ir nevis tie, kam viss ir kārtībā, bet tie, kas sadzīvo ar apstākļiem - tie, kas neļaujas tādiem mēsliem sev nākt klāt!
Vai kāds piedzimst nelaimīgs?
NĒ!!Pat šķietami nelaimīgs liktenis var palīdzēt!
Vai es esmu laimīgs, piedodiet, laimīga?
Nē, jo es sevi nemīlu!Es, it kā, sevi dievinu, bet patiesībā es sevi nicinu par savām īpašībām, bet neuzskatu, ka kāds ir vainīgs pie tā un VIENĪGAIS, kurš var man palīdzēt ir ES PATS!!!
Es gribu redzēt pasauli visā tās krāšņumā, tāda, kāda tā ir - naidīga, nelaimīga, skaista, dusmīga, atkarīga, neatkarīga, ietiepiga un protams brīnišķīga!Un, ja es tikšu pāri savām tieksmēm un savam pašnosodījumam, tad gan jau kādam man piemērs palīdzēs, jo būšu pirādījusi to, ka no visām atkarībām un problēmām var atkratīties!Un pat, ja man atkal nekas nesanāks, es atkal ķeršos tam klāt un atkal un atkal, jo negribētos atdzīt, ka esmu VājŠs cilvēks, ka manī nav dūšas un, ka lielākais ienaidnieks savam priekam un, phee, laimei, esmu paC!
...piedrāž nelaimīgo pasauli, ja es gribu būt laimīga, tad man nav jājūtas vainīgai, ka citi ir pārāk stulbi, lai tādi nebūtu!
Cik atklāti, primitīvi, patiesi un garlaicīgi!:)<-- šo smsaidiņu es pieliku ar lielām pūlēm.