man gribās ko vairāk ne tikai no sevis, bet no cilvēkiem vispār. Vai tas mani padarītu par piekasīgu maitu, kas pati neko enspēj, bet tikai no citiem prasa ?
laikam jau vienalga, bet tik un tā gribās.
griās nopietnāku attiemski un nopietnākas atiecības, nevis: "nu ka sadzersim un būs ok."
gribas runāt un tā no sirds nevis smejosties par stafu defalta.

gribās vairāk nekā ir,un neticu, ka tas nav iespējams ...

gribas tā pa īstam un nopietni, pat ja pēc tam būt smagas alvas sāpes, bet gribas pa īstam, lai arī galvassāpes pēc tam būtu īstas, nevis feikoti uzpūstas kā līdz šim.