![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
sapratāt? :D :D :D @ 21:47
pārskatīju grāmatplauktu un sasmējos...
"Iemīlēšanās ir galīgi revolucionārs akts. Pretestības akts šodienas garlaicīgajā, sociāli ierobežojošajā, kulturāli žņaudzošajā, cilvēciski bezjēdzīgaja pasaulē.
(...)
Nav vietas kaislīgam, romantiskam mīlniekam šajā pasaulē: ne lietišķajā, ne privātajā. Jo viņš ar savu sirdi jūt, ka ir daudz noderīgāk aizstopēt uz pasaules malu (vai gulēt parkā vērojot garām slīdošos mākoņus), nevis mācīties eksāmenam vai tirgot nekustamo īpašumu, un viņš nolemj, ka viņam tam pietiks drosmes. Viņš zina, ka mīlēšanās zem zvaigznēm būs daudz burvīgāka nekā jebkad spētu būt televizora skatīšanās. Tā nu mīlestība ir drauds mūsu uz patērētājiem balstītajai ekonomikai, kura balstās uz (galvenokārt nevajadzīgu) produktu patērēšanu un darbaspēku, kurš šai patērēšanai ir nepieciešams, lai tā turpinātos.
Līdzīgi, mīlestība apdraud mūsu politisko sistēmu, jo ir grūti pārliecināt kādu, kuram nu ir tik daudz kā dēļ dzīvot, cīnīties un mirt par tādu abstrakciju kā valsts; tieši tādēļ, būtu grūti viņu pārliecināt kaut vai maksāt nodokļus. Tas apdraud visa veida kultūras, jo kad cilvēkam cits mīlošs cilvēks sniedz gudrību un drošsirdību, viņu nespēj noturēt nekādas tradīcijas vai paradumi, kuri ir tik nenozīmīgi salīdzinot ar jūtām, kuras vada viņus.
(...)
Mums ir jācīnās pret šiem kultūru ierobežojumiem, kuri sagrauj mūsu vēlmes. Jo tā ir mīlestība, kura piešķir dzīvei jēgu, kaisle, kas rada iespēju mums pašiem radīt savai dzīvei jēgu un mērķi. Bez tās nav veida kā saprast kā mums dzīvot, ja vien neskaita pakļaušanos autoritātei, kādam dievam, saimniekam vai doktrīnai, kura mums pateiks ko darīt un kā darīt, nekad nesniedzot tādu apmierinājumu, kādu sniedz pašnoteikšanās. Tādēļ iemīlies šodien – vīrietī, sievietē, mūzikā, savās ambīcijās, sevī... dzīvē!"
by "Pretspars" nr.1 2003
"Iemīlēšanās ir galīgi revolucionārs akts. Pretestības akts šodienas garlaicīgajā, sociāli ierobežojošajā, kulturāli žņaudzošajā, cilvēciski bezjēdzīgaja pasaulē.
(...)
Nav vietas kaislīgam, romantiskam mīlniekam šajā pasaulē: ne lietišķajā, ne privātajā. Jo viņš ar savu sirdi jūt, ka ir daudz noderīgāk aizstopēt uz pasaules malu (vai gulēt parkā vērojot garām slīdošos mākoņus), nevis mācīties eksāmenam vai tirgot nekustamo īpašumu, un viņš nolemj, ka viņam tam pietiks drosmes. Viņš zina, ka mīlēšanās zem zvaigznēm būs daudz burvīgāka nekā jebkad spētu būt televizora skatīšanās. Tā nu mīlestība ir drauds mūsu uz patērētājiem balstītajai ekonomikai, kura balstās uz (galvenokārt nevajadzīgu) produktu patērēšanu un darbaspēku, kurš šai patērēšanai ir nepieciešams, lai tā turpinātos.
Līdzīgi, mīlestība apdraud mūsu politisko sistēmu, jo ir grūti pārliecināt kādu, kuram nu ir tik daudz kā dēļ dzīvot, cīnīties un mirt par tādu abstrakciju kā valsts; tieši tādēļ, būtu grūti viņu pārliecināt kaut vai maksāt nodokļus. Tas apdraud visa veida kultūras, jo kad cilvēkam cits mīlošs cilvēks sniedz gudrību un drošsirdību, viņu nespēj noturēt nekādas tradīcijas vai paradumi, kuri ir tik nenozīmīgi salīdzinot ar jūtām, kuras vada viņus.
(...)
Mums ir jācīnās pret šiem kultūru ierobežojumiem, kuri sagrauj mūsu vēlmes. Jo tā ir mīlestība, kura piešķir dzīvei jēgu, kaisle, kas rada iespēju mums pašiem radīt savai dzīvei jēgu un mērķi. Bez tās nav veida kā saprast kā mums dzīvot, ja vien neskaita pakļaušanos autoritātei, kādam dievam, saimniekam vai doktrīnai, kura mums pateiks ko darīt un kā darīt, nekad nesniedzot tādu apmierinājumu, kādu sniedz pašnoteikšanās. Tādēļ iemīlies šodien – vīrietī, sievietē, mūzikā, savās ambīcijās, sevī... dzīvē!"
by "Pretspars" nr.1 2003
| | Add to Memories | Tell A Friend