Drako atbīdīja meiteni sāņus un devās pie Strupa. "Es atvainojos, skolotāj, mani aizkavēja kāds nelaimīgs pirmkursnieks, kas bija novēlies pa kāpnēm. Man nācās palīdzēt viņam atrast medicīnas spārnu..."
"Vai patiesi?" Strups pārtrauca Drako runas plūdus. "Miss Grendžere, vai es tā saprotu, ka jūs palīdzējāt Malfoja jaunskungam šai pasākumā?"
"Protams nē," Hermione atbildēja, sašutusi jau par to vien, ka kaut ko tādu varētu viņai piedēvēt. Viņa pienāca tuvāk un nostājās soli no Drako. "Es mazliet aizkavējos pēc aritmantikas stundas, sarunājoties ar profesoru Vektoru..."
"Vai jūsuprāt aritmantika ir svarīgāka par mikstūrām?" Strups asi noprasīja.
"Nē, kungs, protams..." Hermione mēģināja atbildēt.
"Un, Malfoja jaunskungs, jums laikam piemīt kādas man līdz šim vēl nezināmas spējas?" Strups jau bija pievēries Drako un veltīja viņam niknu skatienu.
"Kungs?" Drako tik vien spēja apjukumā izdvest.
"Man vienkārši ir neiespējami noticēt, ka jūs spējat atrasties divās vietās vienlaikus," Strups turpināja.
"Atvainojiet, es nesapratu?" Drako izdvesa.
Hermione vērsa skatienu no Strupa uz Drako un atpakaļ. Strups izskatījās pārskaities, bet Drako likās vēlamies šobrīd atrasties kaut kur otrā pasaules malā.
"Man patiesi interesē, kā jūs reizē spējat tēlot žēlsirdīgo samarieti un aizvest nabaga pirmkursnieku uz slimnīcu, un tai pat laikā, kā mani informēja daži mazliet uzcītīgāki un punktuālāki jūsu biedri, saldi šņākt bibliotēkā?"
Drako pārlaida skatienu klasei, meklēdams kādu ko nogalināt. Hermione pakāpās soli atpakaļ, gadījumā ja viņa dusmas izvirstu par tuvāko kas patrāpītos pa rokai.