|
Maijs 31., 2012
14:18 man ir kaķis, dzīvs, visnotaļ priecīgs un mīlīgs organisms. mazizmēra disciplīna, tāda pieturzīme manā dzīvē. vēl es esmu diezgan laimīgs cilvēks. dzīve ir tik sasodīti vienkārša lieta, ka pat nav kur apgriezties. varbūt tāpēc es izdomāju lietas, lai nebūtu garlaicīgi pašai ar sevi. vienīgais, kas mani patiešām nomoka- kā lai pārstāj mīlēt cilvēku, kurš perfekti iederas manā pasaulē, bet nemīl mani. smadzeņu ķīmija. te nelīdz nekas, ne ripas, ne terapija, ne aizbraukšana. kas tas ir, es nesaprotu. ne jau nu liktenis.
|
Comments:
ka tik ne tieši liktenis.
tas ir laiks, un ar laiku viss mainas
es gribētu tā. bet šis laiks ir pārāk ielaikojies, ja es zinātu, kā to mainīt, bet nezinu. emociju padarīšana, tur nav nekā racionāla, sūdu būšana. |
|
|
Sviesta Ciba |