Uz ielas šodien mētājās kādam pazudusi Disneja sniegavīra piespraudīte. Un es iedomājos par ziemu. Ka es ziemā nesatieku pagalma kaķi, bet domāju par viņu bieži. Ziemā es mīlu M. un lūdzu sniegu, lai tas iesnieg viņa kapucē, kad viņš aiziet prom.

Šodien te kāds bija ierakstījis par izdegšanu, ka negriboties pat durvis atvērt un paņemt pasūtījumu.

Citu dienu viens garšīgi bija uzrakstījis par tēju.

Es nesaprotu, ko jūs visi ar to cenšaties pateikt.

Es dzeru tikai kafiju un ar cilvēkiem nesarunājos vispār.

Es nezinu, ko vēl gribēt no vasaras, tās atlikums plešas man acu priekšā kā King Crimson plates vāka vieplis ar plaši atplesto muti, kas it kā saka naaaaaaac, tieši man saka.