(no subject)
« previous entry | next entry »
May. 27th, 2011 | 01:38 am
ir bijis tik daudz visa kā, ka, šķiet, labāk ir izlaist visu un neko par to nerunāt.
ja nu vienīgi viens sakrālais teikums - esmu iesējusies un iesniegusies. un tagad gaidu, kad varēšu aizstāvēties. kaut gan tajā dienā noteikti piecas reizes aiziešu ar sirdi un vispār negribu, negribu, negribu.
turklāt, nav īstas pārliecības, ka tas darbs ir tik fantastisks, kā man te mālēja
tagad beidzot ir laiks kaut ko padarīt, gribējās palasīties grāmatu, tikai problēma ir tāda, ka grāmata Rīgā palika. starp citu, ir gana dīvaini būt mājās. :)
bet vispār, vēl varētu pieminēt to, ka es grimstu jaunības dienās spēlējot visādas sentimentālas atmiņas uzdzenošas datōrspēles, kurās es visu laiku zaudēju. un pati brīnos par to, kā, pie velna, man izdevās iekrāt lielu bagātību pirms kādiem gadiem 7, kad spēli spēlēju, biju sīka un dumja..
adios!
ja nu vienīgi viens sakrālais teikums - esmu iesējusies un iesniegusies. un tagad gaidu, kad varēšu aizstāvēties. kaut gan tajā dienā noteikti piecas reizes aiziešu ar sirdi un vispār negribu, negribu, negribu.
turklāt, nav īstas pārliecības, ka tas darbs ir tik fantastisks, kā man te mālēja
tagad beidzot ir laiks kaut ko padarīt, gribējās palasīties grāmatu, tikai problēma ir tāda, ka grāmata Rīgā palika. starp citu, ir gana dīvaini būt mājās. :)
bet vispār, vēl varētu pieminēt to, ka es grimstu jaunības dienās spēlējot visādas sentimentālas atmiņas uzdzenošas datōrspēles, kurās es visu laiku zaudēju. un pati brīnos par to, kā, pie velna, man izdevās iekrāt lielu bagātību pirms kādiem gadiem 7, kad spēli spēlēju, biju sīka un dumja..
adios!