Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 20., 2012

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
01:52
dažreiz brīnos, kas tas par fenomenu tas teātris. atnāk cilvēki, kas ikdienā maz ko pārdzīvo un jūt, viņus grūti aizkustināt un viņi ir stipri vienaldzīgi pret līdzcilvēkiem un visumu vispār. un tad viņi noskatās izrādi un raud. tas pats arī ar kino, grāmatām un mūziku. tad kāpēc ir tā, ka ikdienā tas viss paiet garām, jo būtībā taču tas viss ir cilvēkos iekšā. visa tā māksla un sāpe. un prieks un laime. kāpēc citiem cilvēkiem vajag pateikt priekšā, ka ir jājūt arī kaut kas?

(2 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]kreiza
Date:20. Aprīlis 2012 - 07:03
(Link)
Mīļā, kāpēc Tu domā, ka tie cilvēki neko nejūt ikdienā? Bija Ziedonim tāds dzejolis- Ir tādi cilvēki, sirds ļoti dziļi... Atceries?
[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:20. Aprīlis 2012 - 10:27
(Link)
nē, tas tā ir tāpēc, ka māksla rada tās smalkās vibrācijas, kas mūsos iekšā kaut ko maina. ne jau ikdiena. un ne jau mēs paši.

> Go to Top
Sviesta Ciba