No visgrūtākajām ciešanām mūs glāba sajūta, ka esam pamesti un vientuļi, tomēr ne tik vientuļi, lai "citi" mūs "necienītu" nelaimē. Šajā nozīmē mūsu laimes brīži reizēm ir tie, kad pamestības sajūta mūs piepilda un paceļ bezgalīgās skumjās. Šajā nozīmē tāpat laime nav nekas cits kā līdzcietība pret mūsu nelaimi.