| |
[10. Jan 2007|12:21] |
|
pēdējā vecgada dienā dziedājām garīgi atplikušo pansionātā. sākumā, kad viņus ieraugi, gribās kliegt, ka dzīve mauka. pirmajā rindā ratiņkrēslā sēdēja skumja sieviete, kas pie sevis cieši, cieši klāt piežmiegusi pliku plastmasas lelli. kad gājām ārā viņi visi nāc klāt, sveicinājās, teica savu vārdu un vēlēja laimīgu jauno gadu. viena meitene man pieglaudās no aizmugures. tas viss notik tik ātri un daudz, ka jūties kā alise aizspogulijā. viņi izrādās tur precās, šķirās, sekss arī ir un varbūt ir daudz laimīgāki |
|
|
