dzīve ir suka -

es šodien vai vakar teicu, ka negribu neko jaunu, gribu tikai vienu vienīgu mieru, un, un pēc tam vēl es piebildu, ka nu tagad tā ir, bet nu ilgi tas tā neturpināsies, nekad tas diemžēl neturpinās ilgi. un jā! tā tas tiešām ir!
varu teikt, ka tikko mans miers tika iztramdīts. it kā jau slikti nav, bet es tik ļoti gribu sagaidīt pavasari - viena un priecīga. gribu būt tas cilvēks, kas iepriekš.
nu bet, katrā ziņā, ceru, ka šoreiz neko es nesalaidīšu dēlī, ceru, ka vispār spēšu neko nedarīt, tas ir, neiesākt neko.
ou, deamn, kāpēc vienmēr viss notiek tā?
nu neko, turpināšu to pašu, sauksim to par "neko". hihih