|
|
|
Novembris 29., 2005
09:04
šorīt ļaujiet man snaust, izgulēt neizgulēto miegu, izgulēt iesnas, kas neļauj elpot, izgulēt pietūkušo un sūrstošo kaklu, izgulēt sāpošos limfmezglus, izgulēt asarojošās un grauzošās acis, varbūt arī izgulēt alerģiskās pumpiņas uz pieres (jā, jā, zinu, ka nedrīkstu ēst ievestos augļus, bet tās vīnogas, tie mandarīni, tie ananāsi - viņi tak ir tik gardi!)....
a ko es? kā tāds žēlsirdīgais samarietis sēžu te, darbā, satinusi šalli ap kaklu, un šņaukājos vienā laidā, sūkājot kaklazāļu tabletes. jo vēl aizvien esmu viena. jo Priekšniece vēdervīrusu saķērusi, tamdēļ uz darbu atnāks labākajā gadījumā - ap pusdienlaiku. un mana cerība, ka Priekšniece, ieraudzījusi manu nožēlojamo izskatu, aizdzīs mani mājas, izplēn kā migla vasaras rītā.. jo nav jau Priekšnieces. Esmu tikai es. Te. Tagad. Bet gribu citur. "Tagad" var palikt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
