[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| December 3rd, 2013 | |
|---|---|
| 08:54 pm [Link] |     Man uz brīdi šķita, ka vairs nebūšu spējīga iemīlēties kādā. Kopš mans lielais X sadragāja mani lupatu lēveros un es biju ļāvusi sevi pazemot dažādos un visai briesmīgos veidos, pēc viņa es domāju, ka vīrieši ir derīgi vienai lietai - seksam, nekam vairāk, ka nepieķeršos vairs nekad nevienam citam. Nav pagājis pārāk ilgs laiks, kad pie apvāršņa ir parādījies nākamais. Ja godīgi - diez vai šis beigsies ar ko labu, jo, šīs "attiecības", visticamāk, ir tikai manā galvā. Un kāpēc gan mums, sievietēm, attiecības ir tik ļoti svarīgas? Ir taču tik labi būt vienai, drāzties ar ko pagadās, lai apmierinātu fiziskās vajadzības un dzīvot, darot to, ko gribās. Man tas izdevās vairāk, nekā gadu - gulēt, bet nepieķerties. Dīvaini ir arī ar to vīrieti siltumam, ir diezgan briesmīga sajūta, ka es viņam izdarīšu pāri, bet viņš ir patiešām jauks, viņa raksturs ir ikvienas kārtīgas sievietes sapnis - viņš mani nēsā uz rokām. Bet es viņu līdz galam negribu un tas ir briesmīgi nelietīgi no manas puses. |