Jāāāāā, pēckonferences sajūtas... :)
Šodien E-llen un vakarā piedalījos Krievijas, B-kr. un Lv konferencē un beigās, kad Bu-es kungs jautāja, vai vēl kādam ir kas tāds, ko viņš vēlētos pajautāt vai pastāstīt, tad, lūdzu, piesakieties. Un es - man jau bija sagatavots stāstāmais - es sevī teicu - lai notiek! jā, es to varu un gribu! lai kaut kā arī atlīdzinātu vakardienas neierašanos un nolīdzinātu to, ko viņi - Bu-e un B-šteina kungs, iespējams, varētu just un domāt - noraidījumu vai kā tamlīdzīgi. Es iekšēji jutu mīlestību un vēlējos tajā dalīties.
Pēc tam Bu-es kungs teica, cik labi tas ir ievērot tādas zīmes (par kādām es runāju - sirsniņas turpceļā un jau esot tur), ka B-o arī esot teicis pievērst tām uzmanību. Tūdaļ pat arī A-ja atbildēja uz manu iepriekš uzrakstīto smaidiņu ar piemiegtas acs smaidiņu --> ;0) un B-šteina kungs uzrakstīja, vai es varētu rītvakar atnākt uz vienu GRI, kurā mēs parunātu par bildēm un tajā esošajiem cilvēkiem. Es piekritu. Man bija svarīgi nolīdzināt šo situāciju. Es jutu mīlestību pret viņiem un nevēlējos, lai viņi uzskatītu, ka mana attieksme ir noraidoša. Jo tā jau tas patiesībā nav. Es tikai nevēlos pārlieku daudz uzņemties, lai tas netraucētu tam, ko turpmākajā laikā gatavojos darīt. Tomēr sirsnība man pret viņiem ir un tur, kur es varu palīdzēt, es arī gribu palīdzēt. Tā, lūk, mīļie.


Dieviņ, sargā, vadi un piepildi mani ar to gaišo un vieglo spēku, ko Tu dod Saviem bērniem. B-o, vadi un sūti īstās domas, palīdzi zināt īstās lietas, pieņemt īstos lēmumus, ticēt un paļauties, ka tas, pēc kā tiecas mana sirds un kurp lido manas ilgas, notiks un piepildīsies, ja tas būs labi priekš manis, ja Dievs to man paredzējis. un es zinu, ka Viņam man padomā ir tikai pats, pats labākais!!! :)