|
March 1st, 2008
| 11:42 am sen nebija dzerts un dejots kā pirmajā kursā, kad vēl mēdzu dzert vienu pēc otra skrūvi un alu ar fantu, pie tam - bez pohām un jelkādām sekām.
visi vecie biologu - pļavas vidū celms, uz kura apsēžos, Where angels deserve to die, ar mani runā kaijas un citi bīti. nez, rītdien sāpēs spranda?
kaut kāds dīfains secinājums, bet izejot sabiedrībā, var iepazīties ar cilvēkiem. Piemēram, ar čalīti, kurš manam variantam dzert Tērvetes alu ar fantu man solīja beidzot (!??) uzsist zilu aci, lai man būtu tā laime ar fantu atvēsināties! (bijām pazīstami 3 min). Otrs čalīts bija jaukāks, viņš palīdzēja aiznest miskasti parpasot par to tikai sērkociņus cigaretei. Ļoti patīkams balss tembrs, nomierinošs, iemidzinošssssss
un tad vēl Harijs Poters! bet viņam neizdevās mani noburt par vardi. viņš laikam nebija īsts. un tad vēl Janča draugs - tumbu vedējs. Man domāt, miermīlīgākais cilvēks ever. Ar dzirksteli.
rīts neskatā. 1,5 h laika. apjēdzu, ka laikam nekad neesmu bijusi Gulbenē!
|
|
|
|
Sviesta Ciba |