budža domēnu vācelīte

cenšos ierakties darbīnos. kustēties, kustēties, kustēties.
ar tādu prieku mazgāju traukus! zašebis!
kkādi nenormālie visdažādāko jūtu plūdi, ij attapties nevar, kur nu vēl saprasties ar sevi! tā kā zemestrīce peļķē.
tikai tagad, šķiet, sāku apjaust, ka viss, viss (ko nu vien vārds "viss" spēj sevī ietvert) vēl priekšā un ka es tomēr neesmu nedz Izredzētā (atvaino, Zirnīt!), nedz Laimdota (piedod vēlreiz!).


šķiet, humoristisks paskats uz situāciju nav mana recepte:(


tas ir vnk kkas šasumīgs, kā cilvēks pret cilvēku izturas pasaulītē. un vēl šausmīgāk ir tas, cik mazākais kripatiņš spēj būt nozīmīgs, svarīgs un izšķirošs.
saudzēsim viens otru!

nu bet nopietni!!!