| Ko es nevaru ciest... |
[Feb. 3rd, 2005|07:34 am] |
To ka no rīta pat nogūltas neizkāpušu sāk mācīt dzīvot un pārmet to ko es nav izdarījis, bet diez pasarg pašiem to izdarīt, to ka vecāki no bērniem atpērkās ar saldumiem un rotaļlietām(kasd es shito sapratu 10, 12. gadu vecumā? Laikam tomēr par vēlu, bet sapratu >;|) muļķību runāšana nevietā, to ka cilvēki neklausās, to ka galvenais ka vot manis dēl ko tik nedara, bet man tik muļķītim tā vieglā dzīve aiziet pie učuka un lai viņš man saliek atzīmes ;|. nahuj piegriezies jau šitas, un šitā katru dien, kuram gan nepiegrieztos ja kaut ko palūdz tad pat nedzirdot ko uzreiz tiek atteikts... mēs tak tev dēļ strādājām ;|, kad tiek stāstīts ka vot ir tā un tā un ja saki ko preti tad uzreiz ar Tevim tak nav vērts runāt Tu tak pārgudrs... normāla saruna ;) nnahuj baigi vajg ka man te chakarē, uz kuģa tur ta zolīdāk chakarē un tā ka gribot negribot saprot vot ka Tu esi vainīgs nevis tas pēterīts ielas otrā pusē ;|... nogurums, par to ka nesaprot, ;) bet nekad nepadošos ;) nekad nebūs tik slikti lai nebūtu vēl sliktāk un nekad nebūs tik labi lai nebūtu vellabāk... nekad
Kā man gribas aizbraukt kaut kur tāli, tāli, pie velna aizlaidīšos ar... nekā te nav, ne sūds uz koka, tikai stūlbi un vizdegunīgi cilvēki, palekušies augstāk par zāli un lūk mūsu varoņi >;) apsist ar sūdain kokus tādus...pareizie ;), blin, tagad jau visa šitā susla ir pie kājas... kas būs rīt ;) |
|
|
