Donoru centrs izbrāķēja manas B grupas pozitīvās asinis - redz, uzticamā draudzene glaukoma, velnsparāvis, ne jau es sev viņu uzsūtīju [īstenībā būtu vairāk jābrīnās par pārējām manām kaitēm, kuras brīnumainā kārtā pārbaudi izturēja]. Protams, ja man ir jāizvēlas starp palīdzēšanu kādam anonīmam nabadziņam vai personīgo acugaismu, es izvēlos to otro, taču tāda nelaba jušana tomēr - tā sapriecājos, ka varbūt kāds izlietos manus eritrocītus un leikocītus prātīgākiem mērķiem, bet skuju tev, nodošanas aizliegums un teci vien kāst, sieviet.
Kūkoju pieturā, gaidīju pie apvāršņa uzpeldam piekto tramvaju un garām aizdragāja Rudaks, sajutos teju vai kā toreiz, kad kopā ar zvēru uz kaut kurieni gāju vai no kaut kurienes nācu, šis pašāvās garām precīzi tādā pašā manierē un vēl krietnu brīdi pēc tam es smejoties klausījos nebeidzamajā 'Eu, bet tu redzēji, tu redzēji, tu redzēji, viņš man pamāja, tas taču bija Rudaks, akdievsakdievsakdievs, man pamāja Rudaks!'
Tāda persikaina un vareni padevusies diena kopumā.