|
Oktobris 17., 2011
19:55 ir cilvēki, kuriem jāpiedod, jo viņi sapratuši savu kļūdu un to nožēlo. un ir cilvēki, kuriem liekas, ka viņi piedošanu ir vienkārši pelnījuši. jāpiedod abiem, pirmajiem par to, ka viņi to tiešām ir pelnījuši. un otrajiem par to, ka piedot esmu pelnījusi es. nevar jau mūžīgi aizvainojumu un sāpes nēsāt līdzi, tās nogalina visu labo. un bez piedošanas nav nekādas aizmiršanas. esmu daudz kļūdījusies, bet vissmagākā kļūda bija tā, ka mēģināju kādam piedot nepareizo iemeslu dēļ. vajadzēja to darīt savas, nevis viņa turpmākās dzīves dēļ. piedevu, jo šķita, ka tā viņam būs vieglāk. tā arī bija, ir viņam vieglāk, tikai par viņa dzīves vieglumu maksāju es. un te nu ir tas smagums, sev piedot ir visgrūtāk, jo īpaši tāpēc, ka saprotu, ka esmu atdevusi ko ļoti vērtīgu cilvēkam, kam tas nemaz neinteresē.
|
Comments:
ak tu mana.. nu, mans draugs. kaut es tev to smagumu spētu atvieglot. varētu tev pateikt vieglu īsāko ceļu, kā tikt no tā vaļā, ja zinātu. bet zini, kā, tad kad tas notiks, tad tas notiks tā, ka tev uzreiz viss būs skaidrs. un sāksies jauna dzīve. un tev liksies, tu vienkārši nesapratīsi, pizģec, par ko man bija tik bēdīgi, par ko jo tu esi tā vienīgā vērtība, tu sev pati un viss. nevis tu citiem.
tā ar tiem cilvēkiem ir (kā mēs ar tevi), no malas jau viss skaidrs un saprotams. man gandrīz pusgads pagāja, kamēr šito sapratu. vēl kāds laiks jau paies. paldies tev :) celuju! |
|
|
Sviesta Ciba |