Aiz aizkariem,
atverot logu lai uzpīpētu,
ārā atklājas pavisam ziemīgs sniegputenis.
No vienas puses riebīgi, jo darbs tač visu dienu ārā.
No otras puses kautkāda pavisam ziemīga romance.
Neviļus uzreiz prātā nāk AFI kompozīcija "Love like winter".
Man tieši šādā laikā gribas skriet uz randiņu, ar aizrautību pilnām acīm,
un sarkanām rozēm rokās, sirdij strauji pukstot.
Tā lai pa gabalu spīd tikai sarkanie puķu ziedi.
Visapkārt sniega smalkās pārsliņas, tā ka knapi var redzēt.
Spīd pāris ielu lampas, un divi smaidīgi un laimīgi cilvēciņi,
degunus saspieduši sildas viens pie otra.
Un nekā cita nav, tikai mēs un sniegs..
Visiem tiem kuriem šķiet, banāls pārsaldināts teksts,
šoreiz nekomentēt neko sliktu.
Kritiku es turu,
bet ļaujiet tač man padzīvot ar rozā brillēm šajā patikamajā sapnī.. :)