šodien pacēlu balsi uz kolēģi no tunisijas. tāds ritīgs iedomīgs mačo puika, mīl laiskoties ofisā un komandēt citus. pēcāk vispār nesarunājāmies, lai kā direktora asistents mūs nemēģinātu salabināt. nu i miers un basta, nafig vajag. lai pasēž un padomā un kādas manieres iemācās.

bet aptuveni pēc nedēļas man vajadzētu jau būt jaunajās mājās. tas tā, pēc provizoriskajiem datiem. saņēmu zvanu, ka tiek viss sagatavots manai pārvākšanai, kamēr uz jautājumu - kur tieši pilsētā - neviens man skaidru atbildi vēl nedod. viens pīpis, tāpat visas mūsu kompānijas mājas ir maksimums 10 minūšu gājienā no darba. bianka, piemēram, vispār pāri ielai no darba dzīvo. bet es šaubos, vai dabūšu tajā pašā mājā dzīvokli. esot full house jau.