|
Oktobris 5., 2011
12:09 es reti kad zaudēju pacietību un vēl retāk apvainojos par kaut kādām lietām. bet. mani viegli nokaitināt, ja mani pārtrauc pusvārdā un pusteikumā. es pietiekami reti un maz runāju, un tad, kad to daru, tad daru to svarīgu iemeslu dēļ. un neatkārtoju divas reizes, jo tas ir mans laiks un mana enerģija, kas jātērē dubultā. un ja cilvēkam nav svarīgi noklausīties līdz galam, kas man sakāms, tad šis cilvēks vairs nav svarīgs man. attiecību beigu sākums. šis gan vairāk uz darbu un kolēģiem attiecas. bet tā ir gadījies arī privātajā telpā. laikam lieki un egoistiski, bet šī nu ir mana negatīvā īpašība.
|
Comments:
Ak jel :) Cik ļoti es Tevi saprotu - kā īstens mazrunīgais mazrunīgo. Es savukārt esmu gatava gaisā uzlekt, ja cilvēks, ar kuru sarunājos (aci pret aci) paralēli lūr TV vai ucinās ar bērnu vai (vēl trakāk) mājdzīvnieku. Aaaaaa!!! Esmu ar mieru tūlīt pat celties uz iet projām. Vienreiz esmu tā arī izdarījusi.
pēdējo reizi, kad manī neklausījās, es arī piecēlos un aizgāju. neesmu runājusi vēl līdz šim brīdim. tas gan traucē darbam, būs man vienai tagad jāgatavo priekšnesums. bet varbūt tas uz labu. jā, un ucināšanās un TV kaste ir nākamie manā sarakstā, bet tie tik ļoti nekaitina. |
|
|
Sviesta Ciba |