|
Marts 29., 2005
| 21:57 - stāsti ir mana patreizējā kaislība. Jā - ne pavasaris sirsniņā, ne vējš galvā, ne romantiskās vārnu serenādes aiz loga mani tā neaizrauj kā stāsi, stāstīšanas veids, stāsta būvēšanas loģika un principi, stāstu pasniegšanas veidi. Stāsti ir dažādi, ar beigām un bez beigām, ar labām beigām un bēdīgām beigām. Un, kas interesanti, stāsta nobeigums nav saistāms ar kopējo vērtējumu. Stāsts ar skumjām beigām neliecina par neizdevušos dzīvi, stāsts par izdošanos un uzvaru ne vienmēr saistāms ar prieku un laimi. Klausoties stāstus dažkārt šķiet, ka īstā balva ir mierinājuma balva. Un tad vēl ir arī melu stāsti, piedzīvojumu stāstiņi, vairāko iespējamo patiesību stāsti, stāsti par to "kā bija man" un to, "kā būs tev". Daudz dažādu nianšu, kāpēc kaut ko teikt, bet kaut ko noklusēt. Ak jā, un tad ir arī klusumstāsti. Tie stāsti, kur nekas nenotiek. Uz lapas tie izskatās kā balts, balts tukšusm. Tāds, ko nepiepilda pat pie lapas nosēdētas stundas un nospiedumi no miklām rokām. Un arī tiem ir dažādi izcelsmes veidi -> kad nav ko teikt, kad negribas neko teikt, kad ir pārāk daudz ko teikt, kad bail ko pateikt, kad kauns atzīties, kad šķiet, ka otrs tikpat nesapratīs. Daudz dažādu stāstu, visi vienā klusuma valodā. Nopūtas, žesti, nagu klapēšana nervozējot, garlaicīga ainavas vērošana aiz loga, stāvu skaitīšana liftā. Sadzīviskie stāsti. Mantru stāsti -> "nopirkt pienu", "es taču izslēdzu gludekli", "neaizmirst par tikšanos pēcpusdienā", "ar mani viss būs kārtībā", "tas pleķis noteikti nākošreiz iepriekš jāsaziepē", "mani mati nemaz nav tik briesmīgi". Ilūziju stāsti - spogulīt, spogulīt saki man tā... Garastāvoklis:: pastāsti man stāstu Mūzika: Dido-Isobel
|
Comments:
kādā gadījumā mierinājuma balva ir/liekās īstā balva?
| From: | nastja |
Date: | 29. Marts 2005 - 22:26 |
---|
| | ilgtermiņā... | (Link) |
|
un kopējā stāsta kontekstā.. sak nekļuvu es par supermodeli, bet tomēr savā dzīvē esmu laimīga un dzīvoju tā, kā gribu...
nē-kaut kas man tajā visā nepatīk!!!
mierinājums šķiet pēc definīcijas ir īstermiņa parādība.......
| From: | nastja |
Date: | 29. Marts 2005 - 22:43 |
---|
| | var jau būt, ka tā arī ir | (Link) |
|
varbūt, ka tā balva ir iekš tā mierinājuma. Mierinājums var būt īstermiņa tiklab parādība, cik atspēriena punkts, priekšnosacījums kaut kam.
Tilts arī ir īstermiņa parādība, ja tu pār to pārvietojies. Taču, ja tu zem tā dzīvo, tas var ieilgt par visai gartermiņa parādībuun pat sava veida dzīvesstilu. Un tai pat laikā, tu taču priecājies, ja nonākusi pie upes ar nepieciešamību nonākt otrā upes krastā, tu atrodies pie tilta.
tiltiņš par dzīves upi..njā, kurš gan teica, ka mums jācīnās par visu un visiem-var jau tā MIERīgi..pār tiltiņiem, bez straumes un virpuļiem..nu jā...,bet no tāda mierinājumu pēlīša grūti atsperties, tādā tik ietīties un atlaisties../damurgojos/domājos
| From: | nastja |
Date: | 29. Marts 2005 - 22:57 |
---|
| | nu ja :) | (Link) |
|
zem tilta tusiņš ar pa naktīm :DD
vis kā var... var arī tiltam līdz pusei aiziet un tad graciozi lekt upē.. var lepni uzsaukt ormanim, lai pa piečuku pārved, var lūgt līgavaini pārnest ne tik vien kā pār vienu, bet pat pār septiņiem tiltiem.. bet tas jau saticīgu dzīvi negarantē... tik daudz stāstu pasr vienu tiltu var izdomāt un tik daudzās versijās tos pastāstīt...
From: | chaika |
Date: | 29. Marts 2005 - 23:03 |
---|
| | :)))))))))) | (Link) |
|
..ka neiekrītam-ka neiekrītam.. |
|