| |
[Apr. 21st, 2008|10:15 am] |
bardaks mājās kļuvis nekontrolējams, to sapratīs ikviens, kurš kaut reizi ir pārvācies. kompis stāv uz grīdas, tāpat drēbes samestas tīrs-netīrs kaudzēs, jo mēbeles sāktas izjaukt. visas neizjauktās mēbeles tā nokrautas ar visu iespējamo, ka grūti pateikt, kas tur apakšā. pirms gulētiešanas tiek noteikts kura čupa ir gulta un izšķūrēts pietiekams laukums gulēšanai. vēl nav sākts krāmēt virtuvi, jo, kurš gan atcerās, kuras krūzes te jau bija kad mēs ievācāmies, bet kuras mēs paši atvedām? turklāt šausmīgi kaitina tas, ka nevar visu sakrāmēt un tad gaidīt sestdienu, kaut kas takš jāēd, kaut kas jāvelk mugurā, ar kaut ko jāsedzās. ir jau arī pozitīvās lietas. tiek izšvirņitas nevajadzīgās drēbes(vai arī tās tiek izmantotas par grīdas lupatu), izšvirņīti aizvēsturiskie pieraksti, izšvirņīts gultas pārvalks kurš kož un tāpat netiek lietots, izšvirņītas visas zeķes, kurām nav pāra.
bet, ikreiz pārčamdot miskastmaisu, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir miskastmaiss, atceros par savām kurpītēm. |
|
|
