13:11
Aizklīdu līdz dzelzceļam, kuru nojauca 1996jā. Koki un krūmi uz stigas saauguši vairāk un lielāki, nekā biju iztēlojies. Vietās, kur agrāk koki bija tuvu sliedēm, tie ir saauguši gandrīz blīvā sienā, slēpjot gulšņus - teju vienīgo, kas netika aizvests. Vietu, kur agrāk bija pieturas koka nojume, uzreiz nemaz neatradu - vienīgi pēc apkārtējiem kokiem, bet arī tie ir auguši jauni un vecie - lūzuši. Bērzu birzs, kādas agrāk bija pie lauku pieturām, ir aizaugusi ar jaunajiem kokiem un ceriņu krūmi, kas kas auga perona malā, iestiepušies gan birzī, gan uz sliedēm...tas ir, tur kur agrāk bija sliedes. Ievēroju, ka starp gulšņiem augošajiem kārkliem ir neveselīga miza, ar rūsganiem plankumiem, bērziņi arī jocīgā krāsā. Pagājos uz priekšu, lai iekāptu pirmajā vagonā, kurā sēž konduktore ar biļetēm un adīkli. Apkārt pinās krūmi, starp tiem bija bedre, no kuras kāds bija aizvedis kravu ar granti. Vilciens kavējās, reizēm tā mēdz notikt, varbūt kāds meža dzīvnieks ir izskrējis uz sliedēm vai bijis jāpagaida steidzams vilciens pretējā virzienā.